Monday, May 5, 2008

{Kā glābt RVR}



Hmm kā jau rakstīju Latvijai jau tuvākajā laikā būs nepieciešams super vilciens. Un manā skatījumā tikai loģiski būtu ja šo vilcienu būvēs RVR.
Kas šobrīd ir RVR? RVR turpina aizsāktās tradīcijas un pat būvē jaunus vilcienus mūsu Baltkrievu kolēģiem. Turklāt viņi visnotaļ veiksmīgi spēj renovēt vecos vilcienu sastāvus.
Kādas ir perspektīvas? Šobrīd Latvija ir jaunu vilcienu gaidās,bet Krievijā situācija ir pat ļoti interesanta.
Konkurenti arī nesnauž, Čehiem ir CityElefant, poļiem arī ir ko piedāvāt (un nebūt ne tas slikākais piedāvājums).

Krievijā kā jau pieminēju ir ļoti interesanta situācija. Pēc ER200 viņi mēģināja atkārtot un izveidot nedaudz modernizētāku ER200 versiu. Ja kāds ir aizmirsis ER200 varētu būt viens no progresīvākajiem RVR darinājumiem. Hmm, Krievijā šis projekts neizdevās (laikam pietrūka pacietības) un viņi pasūtīja Siemens Velaro. Turklāt Krievija plāno attīstīt ātrgaitas vilcienus, bet tikai izmantojot importētu tehnoloģiju, varbūt līdzīgi kā Dienvidkoreja, kura pēc TGV tehnoloģijas importa, galu galā uz taisa tagad savu TGV.

Vēl interesantāku krievijas situāciju padara tas, ka Krievijas dzelzceļš pats neoficiāli ir atdzinis ka krievijas ražotāji neražo krievijas apstākļiem atbilstošus vilcienus.

Ko tad krievu ražotāji būvē? Viņi līdzīgi kā RVR vēl arvien izmanto PSRS ietvaru ar jaunu saturu. Diemžēl, ne velti PSRS laikā pasažieru vilcienus būvēja Latvijā, viens no galvenajiem iemesliem ir vēl ar vien kvalitāte. Raksta sākumā Jūs redzat PA-2 vilcienu, kurš reāli ir būvēts izmantojot metro vagonu principus, hmm un es atkal atkārtošos, man ir aizdomas, ka šie vilcieni ir līdzīgi Baltkrievu trolejbusiem, sākumā izskatās skaisti, bet pēc diviem gadiem tos neatšķirsi no senajām škodām Rīgas ielās.

Bet no PA-2 ir ko mācīties, varbūt nevajag uzreiz visu kardināli mainīt, bet ir vērts pamazām bet mērķtiecīgi attīstīt produkciju.

Šajā sakarā RVR jau to dara, modernizētie elektrovilcieni to pierāda.

Uzkaitīsim, kas ir pats galvenais jāizdara lai mūsu RVR varētu droši iesoļot nākamajā vilcienu paaudzē:

1) vilcieniem jānodrošina iekāpšana gan no zemās gan no augstās platformas (konkrētajam vilcienam var būt vai 1 vai abi varianti)
2) jizveido cietā vagonu sakabe, veidojot vienlaidus vilcienu
3) jāsamazina trokšņainība vagonos, jāizveido ventilācijas sistēma, kura izmantotu kondicionierus

Laikam pie pēdējiem diviem punktiem RVR noteikti strādā, bet pats svarīgākais ir pirmais punkts.
Kāpēc?
Vagona dizains ir palicis nemainīgs praktiski no ER-2 laikiem, tas protams ir labi, bet...
Šiem vagoniem ir problēmas ar zemajām platformām. Reti kurš var nepiekrist, iekāpšana ir neērta un pat bailīga, nemaz nerunājot, ka vilcienam ilgāk jāuzturās pieturā, lai vienkārši kāds paspētu iekāpt/izkāpt.

Jautājums paliek, kā to vienkāršāk izdarīt?
Protams ka jāmaina vagona uzbūve.
Kā to optimālāk izdarīt?
Atbilde slēpjas sīkumos:
1) vagona durvīm jābūt vagonam pa vidu
2) jābūt cietajai sakabei
3) vagona ieejai jābūt platformas līmenī

Apskatīsim tuvāk šos punktus
Itkā vairāk ir labāk, bet tā nav, jo vairāk kustīgo detaļu jo vairāk problēmu. Ja durvis novieto vagonam pa vidu pasažieriem vienlīdz labi ir pieejamas abas vagona puses, ja novieto vagona galā, tad tikai viena, bet ja ir cietā sakabe, tad šīs gala durvis ir blakus blakus vagona gala durvīm. Jaunajā AGV (franču TGV pēctecis) vilcienā ir tikai vienas durvis vagonā (vagona galā). Ja vagonam jābūt piemērotam augstai iekāpšanai, tad durvis varam novietot vagona galos, bet ja zemai tad vidū, pāršķeļot vilcienu uz pusēm, pusi vagona izveidojot zemā perona līmenī un pusi augstā, mēs saglabātu zemo iekāpšanu vilcienā, varētu uztaisīt ērtākas trepes uz augstajām vilciena daļām un nodrošināt vagona unversālumu, ļaujot to izmantot vainu zemā, vai augstā līmeņa peronai vai pat kombinētajiem.

Piemērs
______________
___------______[]_
*00-----[]----------00*

Saturday, May 3, 2008

{SuperVilcējs Latvijai, vai kādam jābūt vilcienam Latvijā}


Sveiki! Esmu atkal saņēmies tādai lielākai rakstīšanai.
Reāli apsverot šis varētu būt tāds kā sapnis, jo līdz realitātei nav nokļuvis ne LDz ne RVR ne ar naudas ne ar tehnoloģiskām zināšanām.

Esošā situācija
Šobrīd latvijā kursē elktrovilcieni ER-2, un pārveidotie dīzeļvilcieni. Šie vilcieni ir ļoti labi un atbilstoši laikam kurā tie ir radīti un ņemot vērā to ka daudzi no tiem ir atjaunoti, tie vēl kādu laiku mūs izklaidēs. Bet kam tad īsti šie vilcieni tika radīti??

Tie tika radīti Krievijas pastākļiem. Intensīvajos posmos izmantojot augstās platformas (Maskavas reģionā, arī Igaunijā, elektrovilcieniem), bet pārējās vietās kā Latvijā, izmanto zemās platformas un diskriminē cilvēkus ar kustības traucējumiem.

Savā laikā tie tika radīti unificējot abus šos reģionus un spiežot uz lielām ražošanas jaudām.
Šobrīd situācija ir mainījusies daudzos aspektos:
1) tehnoloģiskais progress
2) enerģijas resursu pieaugums
3) ES normas

Ignorēt šos apstākļus būtu pašnāvnieciski gan industrijai, gan dzelzceļa kompānijām.

Kādam jābūt super vilcienam Latvijai?
Pirmkārt jāvienojas par ātrumu. Naivi būtu cerēt ka latvija tuvākajos gados sagaidīs ātrvilcienus, kuru ātrums sasniegtu vai pārsniegtu 200 km/h. Lai šādi vilcieni atpelnītos, nepieciešami pasažieru kvantumi, kuri sasniedz vairākus miljonus pasažieru gadā, un attālumam starp stacijām jābūt vismaz 30-50km. Nereāli.

Diezgan reālistisks būtu mērķis 140km/h. Šajā ātruma rādiusā ietilptu lielākā daļa Latvijas teritorijas, kuru varētu pārvērst par sub urbāno Rīgas, Liepājas, Daugavpils teritorijām. Turklāt pāreja no vilcieniem kuri spēj sasniegt 120 km/h (esošie RVR vilcieni) uz 140 km/h nav tik dramatiski.

Tehnoloģijas
Ko šobrīd apsver RVR? Cik es zinu viņi apsver vagonu savieošanu vienā veselumā, līdzīgi kā Škodas trolejbusos, klusākas durvis un mistiskus liftus, kuri ieceltu invalīdus vilcienā.
To mistisko liftu ideju neesmu uztvēris, bet pārējais ir OK. Šobrīd pat vagonos, kuri nav motorizēti, ir diezgan liels trokšņu līmenis, labākas durvis varētu palīdzēt. Un cietā sakabe starp vagoniem nodrošinātu labāku pasažieru izvietojumu un kustību.
Krievijā ir līdzīgs projekts PA-2, kurš gan manā skatījumā ir kā Baltkrievu trolejbusi, sākumā pievilcīgi, bet pēc gada tos ir grūti atšķirt no senajām škodām (nekvalitatīvi materiāli un lētuma piegarša).

Tā arī mēs neesam nonākuši pie mērķa. Kādas ir pasaules tehnoloģiskās tendences?
1) Zemā iekāpsāna
2) Hibrīdvilcieni
3) Divi stāvi
4) Platie vagoni (mums jau sen ir ;D )

Sāksim pārmaiņas pēc ar 3šo punktu. Krievijā itkā ir veikts pētījums, ka divu stāvu vilcienu izmantošana ir nelietderīga, jo platie vagoni jau nodrošina lielo vilcienu ietilpību.
Hmm, nezinu gan visus iemeslus kāpēc tā to uzskatīt, bet es domāju ka šī ideja nav gluži zemē metama. Atkal jau Škoda... Čehu škoda piedāvāja vilcienus ar zemo iekāpšanu jau PSRS laikā. Šeit gan jāņem vērā arī cits faktors, viņi ražoja eiropas sliežu standarta (bik šaurākas) vilcienus, viņu vagoni ar i šaurāki.Bet kā viņi to panāca?

Viņu vilcieniem bija sekojoša forma
==----==
00-----00

Tādejādi grīda bija vienā līmenī ar riteņu asīm un iekāpšana tika nodrošināta šajā līmenī. Šī koncepcija šobrīd i atīstījusies Škodas nākotnes elektrovilcienā CityElefant, kuru jau ir iegādājušies Lietuvēni šaursliežu satiksmei.
__ ------__
__ ------__
00------00

Kā tas iet kopā ar mūsu platajiem vagoniem. Mums šobrīd ir šāda situācija:
========
00#####00
Pasažieri sēž virs riteņiem, aptuveni metru virs zemes, uz tā rēķina korpus izveidojas ļoti vienkārš un tamdēļ viegli pavairojams. Ja veidotu klasisko divstāvu vilcienu, kā škodai, kopējais vagona augstums būtu (0.5 (pusass)+2+2 m), kas kopumā veido 4.5m. Ievērojams augstums, kurš rada ievērojamas problēmas. Pārsvarā šādiem vagoniem šķērsgriezumā ir olas forma, kur resnais gals ir lejā ;).
Mūsu vilcieni tipiski ir nedaudz zemāki, tamdēļ arī stabilāki un ar vienkāršāku korpusa formu (1m (riteņu augstums)+2.5 (pasažieru telpa)+0.5 (ventelācija u.c)==4m).
Hmm, laikam aglabāt vilciena augstumu nav iespējams, bet varbūt tomēr...
Ja stāvu konfigurāciju veido Z formā tad augstumu var samazināt. Kas tā par Z(orro) formu? Vienkārši Brucot ar autobusu Jūs noteikti būsiet manījuši, ka autobusu eja nav vienā līmenī ar sēdvietu grīdas līmeni, jo sēdošam cilvēkam nav nepieciešama tik liela telpa virss galvas. Tādejādi, ja atvēlam sēdvietām nevis 2.5 bet gan 1.7m un cilvēku kustībai 2m, tad kopējais vilciena augstums samazinās par 30cm (1.7+2+0.5=4.2m), kas jau iekļaujas mūsu vilcienu standartā.
Bet galu galā, kāpēc vajag 2stāvu vilcienu? Atbilde ir vienkārša: vairāk pasažieru, īsāks vilciens, mazāk vagonu, mazāk ritošo daļu, mazāki apkopes izdevumu. Ideāli!!!
Jau TGV Duplex ražotāji ir izrēķinājuši ka šādi vilcieni var palielināt vagonu ietilpību par 1.5 reizēm, uzlabojot materiālus var pat saglabāt masas noslodzi uz sliedēm.

Tādejādi, piemēram, ja tagad mums ir 3 vagonu vilcieni, tad 3/1.5=2, tādejādi būs nepieciešami tikai 2 vagonu vilcieni, saglabājot transportējamo cilvēku skaitu.
Manā skatījumā, šādos vilcienos varētu viegli nodrošināt sadalījumu, ka tie kuriem jābrauc tālu, brauc 2ajā stāvā, bet tie kuri īsāku gabalu 1ajā stāvā. Turklāt zemā iekāpšana nodrošinās ātrāku cilvēku iekāpšanu/izkāpšanu no vilcieniem, samazinot to stāvēšanas laiku.

Ja jau mēs pieminējām TGV, ir vēl viens aspekts, kurš varbūt nav primārs, bet ir ievērības cienīgs.
Tie ir ratiņi, TGV ratiņi atrodas starp vilciena vagoniem, tādejādi, ratiņu skaits 3 vagonu vilcienā samazinās gandrīz uz pusi (3+1=4, nevis 3x2=6).
Šis gan ir tīri tehnoloģisks jautājums, kurš var sagādāt arī daudz galvassāpes, bet tādos vilcienos kā AGC tas ir atrisināts.

AGC vispār ir diezgan labs paraugs, bet ne perfekts ;D.

Modularitāte
Visi modernie vilcieni ražotāji izsauc tādu saukli kā modularitāte. Hmm, bet es neesmu īsti redzējis tādu paīstam modulāru vilcienu. Laikam viņi ar to domā ka var sajūgt vairākus vilcienus kopā.

Tad kādam jābūt pa īstam modulāram vilcienam.

Kā jau pats vārds pasaka priekšā, šim vilcienam jāsastāv no moduļiem:
1) galvas modulis (vadības modulis), kurā notiek vilciena vadīšana
2) pasažieru modulis (jebšu vagons)
3) tehniskais modulis (jebšu visi tie transformātori un vai dzinēji)

Ja mēs izmantojam tādus ratiņus kā TGV tad mans skatījums uz šo padarīšanu ir šāds:
____-----__-----___
/=#-------##-------#=\
<00##---00---##00>

Apzīmējumi:
#: tehnoloģiskais bloks
00: ratiņi
/=: galvas modulis
--: pasažieru modulis

Turklāt nepieciešams nodrošināt hibrīdrežīmu. Apvienojot elektrovilcienu ar dīzeļvilcienu, vai atstājot tikai elektrovilcienu.
Unificējot komponentes, nepieciešams izstrādāt sistēmu, ka ja ir pieejami elektrības vadi, tad braucam izmantojot elektrību un bez izplūdes gāzēm un samazinot zudumus (elektro vilciens sakarā ar to ka elektrība tiek ražota lielās stacijās ir efektīvāks par mazo dīzelīti), bet kad nav vadu, tad brucam uz dīzelīša, kur dīzelītis ražo elektrību tiem pašiem elektrodzinējiem.

Turklāt, iespējams šādā vilcienā ieviest arī taupības ierīces, kuras ir raksturīgas elektorvilcieniem, iegūstot elektrību no bremzēšanas, kuru atkal var izmantot uzsākot kustību. Šo elektrību protams nāksies uzglabāt vainu kondensātoros vai baterejās.

Piedodoet par simbolisko zīmēšanu, noslinkoju un nesaskanēju bildītes, kuras zīmētas ar rokām.

Friday, May 2, 2008

{Vēl viena ideja tram tunelim pie vef}

Lai nebūtu jāapstādina un vai jātraucē kustiba uz brīvības ielas un lai atvieglotu tram tuneļa izveidi, varbūt būtu labi izveidot tuneli zem brīvības ielas un dzelsceļa, tādejādi izbūves laikā minimāli traumējot satismi un saīsinot tuneļa kopgarumu. Pievadu depo nodrošinot ar tuneli uz depo...


View Larger Map

Thursday, April 10, 2008

{barona, čaka iela un trakais stacijas laukums}

Uztaisīju šodien shēmu, bet tā īsti netieku līdz skanerim ;). Bet ķersimies pie lietas.
Šis raksts varētu nepatikt daudziem autovadītājiem un citiem jaukiem cilvēciņiem. Mans draugs nesen bija Njjujorkā. Viena no lietām, kas samazina satiksmes negadījums ir satiksmes organizācija pāra un nepāra ielās, nodrošinoet vienvirzienu kustību...

Šo domu es atstāšu tādu puspabeigtu, bet izlasot š rakstu Jums būs skaidrs kā to realizēt mūsu pašu Rīgā. Diemžēl lai uzlabotu satiksmi nevaru īsti nodalīt šos trīs reģionus. Barona, Čaka ielu un galvenais Stacijas laukumu.

Aprakstīšu galvenās problēmas:
  1. Sastrēgumi uz čaka ielas
  2. Barona ielas nepiepildījums
  3. Zemās grīdas tramu nodalīšana no pamatsatiksmes barona ielā
  4. Nejedzīgā, sarežģītā satiksmes organizācija stacijas laukumā
Sāksim ar 1,2 problēmām.
Uzsākot zemās grīdas tramu ieviešanu bija skaidrs ka būsnepieciešama tramu sliežu pārbūve barona ielā, nodalot to no auto satiksmes. Mana ideja ir pārveidot čaka un barona ielas par vienvirziena (barona iela no paša sākuma, čaka iela no stacijas laukuma līdz ģetrūdes ielai), tramvaju tārnest uz ceļa pusi, kurā šobrīd notiek auto kustība no centra, uz barona ielas nodrošināt 2 joslu kustību uz centru, uz čaka ielas nodrošināt 3 joslu kustību no centra(+posmā no tilta, līdz ģetrūdes ielai 1 josla virzienā uz centru tikai troleibusu kustībai, lai pilnībā neizjauktu to iemītās takas;) ). Esošo tolēbusu kustību 23 un citiem maršrutiem nodrošināt caur 1ā trolēbusa līniju, veicot pagriezienu uz čaka ielas pie vērmanīša, kur pa vienvirziena ielu atkal nokļūtu uz čaka ielas.
Baronu ielu savienosim ar stacijas laukuma kustību divās vietās, raiņa bulvērī un aspazijas bulvārī.
Tagad par pašu galveno stacijas laukums.
Šī varbūt būs mana radikālākā iedoma.
Izmainot kustību barona un čaka ielā mēs jau esam vienkāršojuši kustību stacijas laukumā, jo nokļūt uz čaka ielas no stacijas laukuma kļūst daudz vieglāk, bet... vienmēr ir kāds bet, es domāju ka stacijas laukums prasās pēc radikālas plastiskās operācijas.
Kā ir tagad. Liels cilvēku pūlis cenšas nokļūt stacijā, turgū, origo, stokmanī, un pretējā virzienā. Šausmīgie pretīgie gājēju tuneļi un vēl lielā auto kustība, kurnu vēl luksaforu kalni... Cilvēkus kā "maskavā" nobāž tunelī, kurš cilvēkiem ratiņkrēslos nav pieejams.
Mana ideja ir izveidot 2 īmeņu kustību., kur cilvēkiem un raiņa būlvāra pagarinājumam līdz tiltam zem dzelzsceļa piederētu augšējais līmenis, bet pārējam transportam apakšējais līmenis.
Ko no šā mēs iegūstam:
  1. gājējiem pieder debesis un gaiss, nevis tumsa zem zemes.
  2. mašīnām būtu tikai 1 vai maksimusm 2 luksafori, otršķirīgos virzienos
  3. vienkāršota pieeja stacijai, origo, stokamnim
Tā kā merķeļa, sateklas (virziens uz centru tiktu novirzīts uz merķeļa ielu) un čaka ielu virziens ir ārā nocentra, tad ĻOTI vienkāršojas kustība tunelī starp raiņa un merķeļa ielu (tikai virziens ārā no centra). Tikai no raiņa ibūlvāra sāktos kustība virzienā uz daugavu, kuram būtu pievads uz aspazijas bulvāri...

Šajā gadījumā shēma laikam izteiktu visu ;)
Drīzumā būs...
Virziens uz centru

View Larger Map
Virziens ārā nocentra

View Larger Map

Saturday, March 22, 2008

{tramvaja tunelis pie vefa}


Skatīt lielāku karti

Sveiki. Nu tā sākās. Uzzsāku savu rakstu sēriju.
Zinu, šis mans projekts ir neliela utopija aļa metro trams bet domāju ka ideja ir laba un ar dažām modifikācijām pieņemama.

Konteksts:
Rīgā tur kur ir gaisa tilts ir paredzēta tuneļa izbūve mūsu gaidāmajam ātrgaitas tramvajam.

Ideja:
Atslogojam saspringtākos krustojumus no tramvaja:
Barona - Brīvības
Brīvības -  Vairoga
Pērnavas - Barona

Pie reizes izveidojot jaunu pievadu tramvaju depo. tur jau tagad veidojas dabīgs kritums un nedaudz paceļot brīvības ielas līmeni pie depo, varētu izveidot tramvajau pāreju uz depo.

Tuneļus paralēļi tramvaja vajadzībām varētu izmantot arī gājēju vajadzībām.
Rupji rēķinot ar šādu "metro" varētu atbrīvoties no vairākiem luksaforiem.

Domāju ka tad jāpārveido pieturu struktūra Barona ielas pusē (starp Brīvības un Pērnavas ielām).
Tagad tur ir 2 pieturas, pirms luksaforiem (Brīvības un Pērnavas iela), tad paliktu tikai 1 Zemitānu stacija.

Attālums no šīs pieturas līdz vecajām pieturām ir tikai pāris desmiti metru, turklāt pietura varētu motivēt cilvēkus izmantot zemitānu staciju, kā pārsēšanās punktu.

Kāds Jums liekas šis metro?

{Ko domāju tuvākajā laikā uzrakstīt}

Ir doma uzrakstīt rakstu sēriju par Rīgas transporta problēmām. Tā kā esmu siguldietis, domājamais apgabals vairāk saistīsies ar 6. tramvaja līnijas, brīvības, čaka un barona ielas virzieniem.

Šajā gadījumā centīšos negausties bet aprakstīt kas man liekas būtu darāms.

Kamēr es domāju ko un kā uzrakstīt papētiet forumu:

Thursday, March 20, 2008

[Begining]{Sākam}

[Hello!
This is my first blog for my ideas in technology and transport]
{Sveiki.
Blogs domāts īsai manu domu apkopošanai intā angļu un latviešu valodā

Kā veiksies?
Tad jau redzēsim....}