{SuperVilcējs Latvijai, vai kādam jābūt vilcienam Latvijā}

Sveiki! Esmu atkal saņēmies tādai lielākai rakstīšanai.
Reāli apsverot šis varētu būt tāds kā sapnis, jo līdz realitātei nav nokļuvis ne LDz ne RVR ne ar naudas ne ar tehnoloģiskām zināšanām.

Esošā situācija
Šobrīd latvijā kursē elktrovilcieni ER-2, un pārveidotie dīzeļvilcieni. Šie vilcieni ir ļoti labi un atbilstoši laikam kurā tie ir radīti un ņemot vērā to ka daudzi no tiem ir atjaunoti, tie vēl kādu laiku mūs izklaidēs. Bet kam tad īsti šie vilcieni tika radīti??

Tie tika radīti Krievijas pastākļiem. Intensīvajos posmos izmantojot augstās platformas (Maskavas reģionā, arī Igaunijā, elektrovilcieniem), bet pārējās vietās kā Latvijā, izmanto zemās platformas un diskriminē cilvēkus ar kustības traucējumiem.

Savā laikā tie tika radīti unificējot abus šos reģionus un spiežot uz lielām ražošanas jaudām.
Šobrīd situācija ir mainījusies daudzos aspektos:
1) tehnoloģiskais progress
2) enerģijas resursu pieaugums
3) ES normas

Ignorēt šos apstākļus būtu pašnāvnieciski gan industrijai, gan dzelzceļa kompānijām.

Kādam jābūt super vilcienam Latvijai?
Pirmkārt jāvienojas par ātrumu. Naivi būtu cerēt ka latvija tuvākajos gados sagaidīs ātrvilcienus, kuru ātrums sasniegtu vai pārsniegtu 200 km/h. Lai šādi vilcieni atpelnītos, nepieciešami pasažieru kvantumi, kuri sasniedz vairākus miljonus pasažieru gadā, un attālumam starp stacijām jābūt vismaz 30-50km. Nereāli.

Diezgan reālistisks būtu mērķis 140km/h. Šajā ātruma rādiusā ietilptu lielākā daļa Latvijas teritorijas, kuru varētu pārvērst par sub urbāno Rīgas, Liepājas, Daugavpils teritorijām. Turklāt pāreja no vilcieniem kuri spēj sasniegt 120 km/h (esošie RVR vilcieni) uz 140 km/h nav tik dramatiski.

Tehnoloģijas
Ko šobrīd apsver RVR? Cik es zinu viņi apsver vagonu savieošanu vienā veselumā, līdzīgi kā Škodas trolejbusos, klusākas durvis un mistiskus liftus, kuri ieceltu invalīdus vilcienā.
To mistisko liftu ideju neesmu uztvēris, bet pārējais ir OK. Šobrīd pat vagonos, kuri nav motorizēti, ir diezgan liels trokšņu līmenis, labākas durvis varētu palīdzēt. Un cietā sakabe starp vagoniem nodrošinātu labāku pasažieru izvietojumu un kustību.
Krievijā ir līdzīgs projekts PA-2, kurš gan manā skatījumā ir kā Baltkrievu trolejbusi, sākumā pievilcīgi, bet pēc gada tos ir grūti atšķirt no senajām škodām (nekvalitatīvi materiāli un lētuma piegarša).

Tā arī mēs neesam nonākuši pie mērķa. Kādas ir pasaules tehnoloģiskās tendences?
1) Zemā iekāpsāna
2) Hibrīdvilcieni
3) Divi stāvi
4) Platie vagoni (mums jau sen ir ;D )

Sāksim pārmaiņas pēc ar 3šo punktu. Krievijā itkā ir veikts pētījums, ka divu stāvu vilcienu izmantošana ir nelietderīga, jo platie vagoni jau nodrošina lielo vilcienu ietilpību.
Hmm, nezinu gan visus iemeslus kāpēc tā to uzskatīt, bet es domāju ka šī ideja nav gluži zemē metama. Atkal jau Škoda... Čehu škoda piedāvāja vilcienus ar zemo iekāpšanu jau PSRS laikā. Šeit gan jāņem vērā arī cits faktors, viņi ražoja eiropas sliežu standarta (bik šaurākas) vilcienus, viņu vagoni ar i šaurāki.Bet kā viņi to panāca?

Viņu vilcieniem bija sekojoša forma
==----==
00-----00

Tādejādi grīda bija vienā līmenī ar riteņu asīm un iekāpšana tika nodrošināta šajā līmenī. Šī koncepcija šobrīd i atīstījusies Škodas nākotnes elektrovilcienā CityElefant, kuru jau ir iegādājušies Lietuvēni šaursliežu satiksmei.
__ ------__
__ ------__
00------00

Kā tas iet kopā ar mūsu platajiem vagoniem. Mums šobrīd ir šāda situācija:
========
00#####00
Pasažieri sēž virs riteņiem, aptuveni metru virs zemes, uz tā rēķina korpus izveidojas ļoti vienkārš un tamdēļ viegli pavairojams. Ja veidotu klasisko divstāvu vilcienu, kā škodai, kopējais vagona augstums būtu (0.5 (pusass)+2+2 m), kas kopumā veido 4.5m. Ievērojams augstums, kurš rada ievērojamas problēmas. Pārsvarā šādiem vagoniem šķērsgriezumā ir olas forma, kur resnais gals ir lejā ;).
Mūsu vilcieni tipiski ir nedaudz zemāki, tamdēļ arī stabilāki un ar vienkāršāku korpusa formu (1m (riteņu augstums)+2.5 (pasažieru telpa)+0.5 (ventelācija u.c)==4m).
Hmm, laikam aglabāt vilciena augstumu nav iespējams, bet varbūt tomēr...
Ja stāvu konfigurāciju veido Z formā tad augstumu var samazināt. Kas tā par Z(orro) formu? Vienkārši Brucot ar autobusu Jūs noteikti būsiet manījuši, ka autobusu eja nav vienā līmenī ar sēdvietu grīdas līmeni, jo sēdošam cilvēkam nav nepieciešama tik liela telpa virss galvas. Tādejādi, ja atvēlam sēdvietām nevis 2.5 bet gan 1.7m un cilvēku kustībai 2m, tad kopējais vilciena augstums samazinās par 30cm (1.7+2+0.5=4.2m), kas jau iekļaujas mūsu vilcienu standartā.
Bet galu galā, kāpēc vajag 2stāvu vilcienu? Atbilde ir vienkārša: vairāk pasažieru, īsāks vilciens, mazāk vagonu, mazāk ritošo daļu, mazāki apkopes izdevumu. Ideāli!!!
Jau TGV Duplex ražotāji ir izrēķinājuši ka šādi vilcieni var palielināt vagonu ietilpību par 1.5 reizēm, uzlabojot materiālus var pat saglabāt masas noslodzi uz sliedēm.

Tādejādi, piemēram, ja tagad mums ir 3 vagonu vilcieni, tad 3/1.5=2, tādejādi būs nepieciešami tikai 2 vagonu vilcieni, saglabājot transportējamo cilvēku skaitu.
Manā skatījumā, šādos vilcienos varētu viegli nodrošināt sadalījumu, ka tie kuriem jābrauc tālu, brauc 2ajā stāvā, bet tie kuri īsāku gabalu 1ajā stāvā. Turklāt zemā iekāpšana nodrošinās ātrāku cilvēku iekāpšanu/izkāpšanu no vilcieniem, samazinot to stāvēšanas laiku.

Ja jau mēs pieminējām TGV, ir vēl viens aspekts, kurš varbūt nav primārs, bet ir ievērības cienīgs.
Tie ir ratiņi, TGV ratiņi atrodas starp vilciena vagoniem, tādejādi, ratiņu skaits 3 vagonu vilcienā samazinās gandrīz uz pusi (3+1=4, nevis 3x2=6).
Šis gan ir tīri tehnoloģisks jautājums, kurš var sagādāt arī daudz galvassāpes, bet tādos vilcienos kā AGC tas ir atrisināts.

AGC vispār ir diezgan labs paraugs, bet ne perfekts ;D.

Modularitāte
Visi modernie vilcieni ražotāji izsauc tādu saukli kā modularitāte. Hmm, bet es neesmu īsti redzējis tādu paīstam modulāru vilcienu. Laikam viņi ar to domā ka var sajūgt vairākus vilcienus kopā.

Tad kādam jābūt pa īstam modulāram vilcienam.

Kā jau pats vārds pasaka priekšā, šim vilcienam jāsastāv no moduļiem:
1) galvas modulis (vadības modulis), kurā notiek vilciena vadīšana
2) pasažieru modulis (jebšu vagons)
3) tehniskais modulis (jebšu visi tie transformātori un vai dzinēji)

Ja mēs izmantojam tādus ratiņus kā TGV tad mans skatījums uz šo padarīšanu ir šāds:
____-----__-----___
/=#-------##-------#=\
<00##---00---##00>

Apzīmējumi:
#: tehnoloģiskais bloks
00: ratiņi
/=: galvas modulis
--: pasažieru modulis

Turklāt nepieciešams nodrošināt hibrīdrežīmu. Apvienojot elektrovilcienu ar dīzeļvilcienu, vai atstājot tikai elektrovilcienu.
Unificējot komponentes, nepieciešams izstrādāt sistēmu, ka ja ir pieejami elektrības vadi, tad braucam izmantojot elektrību un bez izplūdes gāzēm un samazinot zudumus (elektro vilciens sakarā ar to ka elektrība tiek ražota lielās stacijās ir efektīvāks par mazo dīzelīti), bet kad nav vadu, tad brucam uz dīzelīša, kur dīzelītis ražo elektrību tiem pašiem elektrodzinējiem.

Turklāt, iespējams šādā vilcienā ieviest arī taupības ierīces, kuras ir raksturīgas elektorvilcieniem, iegūstot elektrību no bremzēšanas, kuru atkal var izmantot uzsākot kustību. Šo elektrību protams nāksies uzglabāt vainu kondensātoros vai baterejās.

Piedodoet par simbolisko zīmēšanu, noslinkoju un nesaskanēju bildītes, kuras zīmētas ar rokām.